“Arī sirds operāciju varētu veikt mājās”

Atšķirībā no citām kultūrām, Rietumu “tehnocentriskajā” pasaulē lielākais uzsvars aprūpē tiek likts uz bērna un mātes “tūlītējo fizisko veselību”, bieži vien atstājot novārtā sievieti un viņas emocionālās vajadzības. Tomēr gan bērna sagaidīšana pasaulē, gan īpaši pirmais gads ir ne vien prasti fizioloģisks process, bet izteikti emocionāla pieredze. Viss pirmais gads pēc dzemdībām ir izšķirīgs, jo šis posms paredz “fiziskus un emocionālus izaicinājumus”.

Zaudētās ilūzijas

– tā ķērkšana ir norma? ko viņa tālāk darīs? ar cirvi metīsies virsū? – tā nav norma. un tā nav ķērkšana. jums vēl daudz ilūziju par sevi, ko zaudēt.

Gribu redzēt sevi jūsu acīm

– re, te jums mazie iepirkumu ratiņi puikam. un, jā, jums liela soma, te maz vietas. Pag, jums tai somā ir vēl viens?! ak, es arī tā gribētu! Šādas un gaužām līdzīgas sarunas ar mums un par mums aiz muguras, ko slepus vai tīši tik skaļi, lai arī mēs to dzirdētu un novērtētu, uzklausām bez... Continue Reading →

Kļūt par stereotipu

ikoniska saruna pirms 8 gadiem ar cilvēku, kas vēlāk kļuva mans vīrs.  - pag, cik tev gadu? - 21. - nu jā. tad jau viss ir beidzies. no 18 viss slīd tikai uz leju.

WordPress.com blogs.

Up ↑