– re, te jums mazie iepirkumu ratiņi puikam. un, jā, jums liela soma, te maz vietas. Pag, jums tai somā ir vēl viens?! ak, es arī tā gribētu! Šādas un gaužām līdzīgas sarunas ar mums un par mums aiz muguras, ko slepus vai tīši tik skaļi, lai arī mēs to dzirdētu un novērtētu, uzklausām bez... Continue Reading →
– vai drīkstu ielikt pienu ledusskapī? – es! – ok, man tagad vajag ieslēgt gaismu. – es! – māsas autiņbiksītes vajadzētu izmest. *klusums* – labi, es aiziešu izmest tās miskastē. – ES! ES! ES!
ikoniska saruna pirms 8 gadiem ar cilvēku, kas vēlāk kļuva mans vīrs. - pag, cik tev gadu? - 21. - nu jā. tad jau viss ir beidzies. no 18 viss slīd tikai uz leju.
– tu neko nedari. es paspēju nomazgāt un pārģērbt bērnu, vēl uztaisīt ēst, nomazgāt traukus. un ko tu dari? – es visu šo laiku baroju Emmu. un tad pārģērbu viņu. – viss? – viss.
- man nenormāli sāp. - pasaucam vecmāti? - nē, man kauns. - no kā? - ka nevaru izturēt. *pēc kāda mirklīša* - kā ir tagad? *klusi, klusi šņuksti*
es, vīrs, Austris pastaigā. - Austri, ej, pastaigā ar kājām. es gribu apsēsties tavos ratos. - Austra rati iztur 15kg, nevis 500kg.
- es pilnībā aizmirsu, kā cept biskvītu. es neatdalīju olu baltumus no dzeltenumiem pirms kulšanas, un kūka nepacēlās. pat ne milimetru. man ir gumijas pankūka. - un? - un? un Austrim nebūs kūkas rīt dzimšanas dienā. - un? viņš neēd kūkas. tu gribi, lai viņš obligāti sāktu ēst kūkas?
Man liekas totāli nepieņemami izmantot argumentus, kas ņudz kā tārpi makšķernieka skārdenē ar loģikas kļūdām – taču šādu personu iemīļotākais džingls ir manā bērnībā mēs spēlējāmies uz ielas, nepieskatīti, vecāku zāles mētājās, kur mētājās, sagriezāmies ar žiletēm, bet izdzīvojām – un kādēļ lai tavs bērns neizdzīvotu?!
Es šoreiz par pilnīgi triviālām, ikdienišķām situācijām, kurās izpaužas sabiedrības neviennozīmīgā attieksme pret ne vien sievieti, bet pret sievieti-māti, sievieti-grūtnieci un bērnu. Radusi visu savu pieaugušo dzīvi tikt galā pati saviem spēkiem, brīdī kad tīri fiziski man ir nepieciešama palīdzība, jo es galīgi nu galīgi nevaru tikt galā pati – pilsētas infrastruktūras, iekārtas vai citu ārēju apstākļu dēļ –, es piedzīvoju liegu kultūršoku.
– es vēlreiz uzsveru, ka šī ir tikai mana pieredze. mēs tā darām, mums tas strādā, tādēļ es dalos. bet es necenšos nevienu pārliecināt, tādēļ, ja tēma neinteresē, liekas fui, vai esat veģetārieši vai vegāni, vai ar citu stipru pārliecību, es neko neuzspiežu. *aptuvens izvilkums no kāda virtuāla video*
