Forever the underdog: mamma, bērns un darbs

– Nāc, samīļo mani, minka. Šodien mēs tiksimies tikai vēlu vakarā, kad tev būs jāiet gulēt. Nuuu, varbūt es tomēr uz lekcijām neiešu, un tad mājās būšu tikai tad, kad tev jāēd otrās pusdienas. Varbūūūūt es uz darbu neiešu. Varbūt es nekad no vietas nekustēšos, kamēr tu tik mazs un silts, un mīļš.

Born-again Ziemassvētku svinētājs?

– Un kādi jums ir plāni? – Nu, mums ir trīs Austra vecvecmāmiņas, divi pāri vecvecāku, divas atsevišķas brāļu ģimenes. Un tad vēl draugi, kuru, par laimi, nav daudz. – Jums ar tām 4 svētku dienām vispār pietiks? Ok, embarrassing confession time. Pirmoreiz 10 gadu laikā vēlos svinēt Ziemassvētkus. Gluži kā reformētie, ticību atguvušie grēcinieki, es pievienojos Ziemassvētku svinētāju pulkam ar augsti paceltu galvu.

Pati vainīga!

LOLnauWerc, jo kādreiz par savu dirsu ir jāparūpējas pašiem. pasaulē un valstī ir daudz nopietnākas problēmas kā tavi 1-2 gadi līdz bd.* * atbilde no kādas sku_dra.

Mans būs mans jeb FIN zīdīšanai

– Nu, minci, piens! – *astoņkāja cienīga izlocīšanās no guļus pozīcijas manās rokās atpakaļ sēdus* – Piens! Am-am! Negribi? – *joprojām spītīgi sēdus, puiks apliek rokas man ap kaklu cieši, cieši un piekļauj vaigu manējam*

Nu, saņemies!

– Tās neizturamās bailes no atgriešanās darbā, no augstskolas, no visa ir mani iedzinušas stūrī, un es vairs neguļu naktīs. Es sarunāju vizīti pie psihologa. – Kāpēc uzreiz pie psihologa? Kāpēc Tu nevari vienkārši saņemties? Visi mūsu ģimenē vienmēr ir saņēmušies. Nu, saņemies!

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes

*plkst. 01.34. kārtējā nakts, kad bezgalīgām stundām ilgi cīnos ar piķa melno tumsu un sevi. un zaudēju. - Kas ar tevi noticis?  - Nekas. Es tikai nevaru aizmigt. Atkal. - Kā tu jūties? - Bēdīgi. - Es domāju vispārīgi.  - Bēdīgi. Un man ir bail.

Vai es viņu jau mīlu?

Nekad neesmu ticējusi mītam par iemīlēšanos no pirmā acu skata. Bulls*it. Jā, var būt acumirklīgas signālraķetes un strāva pār mugurkalu, eksplozīva reakcija uz otra cilvēka caururbjošo skatienu, pieskārienu, bet nekā vairāk. Pat savu vīru, ko mīlu to the moon and back, vairākus gadus nevērtēju citādi kā līdzās pastāvošu dvēseli kopīgā draugu lokā. Savukārt es viņam sākotnēji esot izraisījusi bezmaz šķebīgu dūšu. Nudien romantiski.

Negribu un nevaru

- Pūk, Tu vari, lūdzu, paņemt Austri? Es gribu pabeigt pusdienas. - Es negribu. - Kā negribu? Tev nav tādas opcijas. - Bet es vienkārši negribu. - Bet Tu nevari visu laiku darīt tikai to, ko gribi. - Es saprotu. Bet es negribu.

WordPress.com blogs.

Up ↑