- mēs nevaram piedāvāt jums tādu slodzi, tāpēc būs atteikums. - kādu? es pieteicos uz pilnas slodzes darbu, bet attālināti, kā bija minēts vakancē. es jau teicu, ka varu būt uz vietas 2 dienas nedēļā. - jā, bet nē. mums vajag pilnas slodzes. attālināti, jā, bet tā, ka uz vietas tomēr var būt 5 dienas.
Atšķirībā no citām kultūrām, Rietumu “tehnocentriskajā” pasaulē lielākais uzsvars aprūpē tiek likts uz bērna un mātes “tūlītējo fizisko veselību”, bieži vien atstājot novārtā sievieti un viņas emocionālās vajadzības. Tomēr gan bērna sagaidīšana pasaulē, gan īpaši pirmais gads ir ne vien prasti fizioloģisks process, bet izteikti emocionāla pieredze. Viss pirmais gads pēc dzemdībām ir izšķirīgs, jo šis posms paredz “fiziskus un emocionālus izaicinājumus”.
- kā jūs tur turaties?
- kā... nu nekā īpaši. ejam staigāties, darbojamies. tikai uz skoliņu puikāns neiet.
- jā, es tāpat. vairos, tas ir, vēl vairāk vairos no sabiedriskām vietām. bet citādi...
– Tu nomazgāsi traukus?
– Labi, bet tad tu aizvedīsi mašīnu uz CSDD.
– ***
– Mēs taču dzīvojam vienlīdzībā, vai ne?
saruna ar ārsti pēc trim nedēļām slimnīcā, guļot uz saglabāšanu, jau otro reizi pāris mēnešu laikā. – es jūtos tiešām labāk. es būšu mājās mierīga un uzmanīga. bet es gribu mājās. – vai tu esi pārliecināta par to? – es gulēt varu arī mājās. dzert vitamīnus. – bet, ja kas, tev obligāti jāatgriežas. – protams. Mani dziļi aizvaino dažu (topošo)... Continue Reading →
ikoniska saruna pirms 8 gadiem ar cilvēku, kas vēlāk kļuva mans vīrs.
- pag, cik tev gadu?
- 21.
- nu jā. tad jau viss ir beidzies. no 18 viss slīd tikai uz leju.
– tu neko nedari. es paspēju nomazgāt un pārģērbt bērnu, vēl uztaisīt ēst, nomazgāt traukus. un ko tu dari?
– es visu šo laiku baroju Emmu. un tad pārģērbu viņu.
– viss?
– viss.
Bērns vēl nav cilvēks. Bērns nav pelnījis līdzvērtīgu attieksmi. Bērns tikai, iespējams, vēl izaugs un izcīnīs savu vietu zem saules, bet, nē, šobrīd viņam cieņa kā tāda nepienākas.
Es šoreiz par pilnīgi triviālām, ikdienišķām situācijām, kurās izpaužas sabiedrības neviennozīmīgā attieksme pret ne vien sievieti, bet pret sievieti-māti, sievieti-grūtnieci un bērnu. Radusi visu savu pieaugušo dzīvi tikt galā pati saviem spēkiem, brīdī kad tīri fiziski man ir nepieciešama palīdzība, jo es galīgi nu galīgi nevaru tikt galā pati – pilsētas infrastruktūras, iekārtas vai citu ārēju apstākļu dēļ –, es piedzīvoju liegu kultūršoku.
– es vēlreiz uzsveru, ka šī ir tikai mana pieredze. mēs tā darām, mums tas strādā, tādēļ es dalos. bet es necenšos nevienu pārliecināt, tādēļ, ja tēma neinteresē, liekas fui, vai esat veģetārieši vai vegāni, vai ar citu stipru pārliecību, es neko neuzspiežu.
*aptuvens izvilkums no kāda virtuāla video*
miers mājās 