Sabiedrotie

Tu esi mans draugs.
– Tu esi 
mans draugs.
– Un vēl tu esi pirāts. Tu māki vārīt pirātu zupu. Emma un tētis arī ir pirāts.

Es redzu gaismu tuneļa galā, es jūtu kā mūsu metaforiskā automašīna, ritmiski šūpojoties, elektriskajām lampiņām piķa mellajā tumsā zibot, tuvojas arvien tuvāk un tuvāk galamērķim. Mans mīļais mazais puika, kas savus vārdus un domas tik ilgi paturējis pie sevis, parasti atbildot vien ar skopu pirmo zilbi no veselas frāzes, beidzot ir gatavs dalīties. Gatavs runāt. Gatavs pārsteigt un aizkustināt.

Mans vīrs reizēm pārmet pieķeršanos vārdiem un to analīzei. Tomēr manā pasaulē vārdam ir svars. Man patīk, ka mīlestību izvirpina kaut pliekanās frāzēs, taču tomēr reizi pa reizei apstiprina. Man lūpas sakniebjas ciešāk, kad gribas izšņākt ko ļaunu (kas gan, protams, periodiski tomēr notiek). Ar vārdiem tu izstāsti savu pasauli, uzkop savu domu dārziņu, izravē nezāles, lai vari neklupdams doties tālāk.

Cilvēkam, kam tik svarīgs ir vārds, ir ellīgi grūti ar bērnu, kas izvēlas klusēt un dziļdomīgi tevī noraudzīties. Grūti lasīt un uzklausīt, kā citu mazuļi burbuļo, vītero, lasa zinātniskos referātus. Grūti nesalīdzināt. Nedrīkst salīdzināt, nedrīkst salīdzināt, nedrīkst salīdzināt, tomēr prātā klusu kāda balstiņa čukst – bet ja nu kaut kas nav lāgā?

002714690016

Tu būtībā esi drīzāk miglas zonā, ne tunelī. Tu lēnām, samiedzis acis, izslēdzis radio, pārkoncetrējies hipnotizē ceļu un tikai dodies uz priekšu. Speciālisti rausta plecus – kautrīgs laikamLīdzcilvēku mierinošie vārdi par to, ka gan jau iemācīsies runāt, vai – vēl asinis stindzinošāk – uzstājīgi lūgumi pašam puikam Nu pasaki kaut ko man vai arī Šī ir karote. Ka-ro-te. Atkārto! sasnieguši kritisko punktu. Nākamajam, kas kaut ko tādu atļausies – lai cik sirsnīgi tas domāts – tu uzšausi vai vismaz izspļausi ko indīgu. Grāmatas, kas norāda vidējo vārdu skaitu konkrētā vecumposmā un prasmes, tu esi gatava sadedzināt uz upursārta. 

Un tad ir mirklis, kurā migla atkāpjas. Pat nemani, kur un kā – te pēkšņi tās nav. Pavisam nemanot mans nabaga, nabaga pirmais bērns ir mani izstūrējis no miglas laukā. Skan dziesmiņa pēc dziesmiņas, klusi parādās jautājumi un asprātīgi novērojumi, pēkšņi tev atbild uz ikvakara Es tevi mīlu. Trīs gadus es tos vārdus klusi, pacietīgi gaidīju.

 

Es pati esmu pirmais bērns. Ar mums ir grūti. Vecāki nezina, ko sagaidīt, cik ilgi un – vai vispār gaidīt. Mana ģimene ir mana komanda, un tagad, kad bērns savu domu gaitu, gribu un vēlmes ietērpj pieaugušo pasaules mētelītī – vārdos –, es jūtu blakus spēcīgu sabiedroto. Rakstus ar padomiem, par ko runāt ar pirmdzimto, man nevajadzēs studēt.

4 thoughts on “Sabiedrotie

Add yours

  1. Man ir pat pieraksti, kur skaitīju katru “vārdu”, kaut savā valodiņā pateiktu vien zilbes formā. Un smieklīgi, ka pusgadu vēlāk bērnu dārza audzinātāja neticēja, ka līdz trim gadiem viņš saprotami nerunāja. Mani gan tas pa īstam uztrauca vien Ziemassvētku laikā, kad mazliet vecākā māsīca jau no 2 gadu vecuma skaitīja pantiņus, bet man visi prasīja pantiņius bērna vietā.
    Visspilgtāk gan atceros, ka tai brīdī, kad sāka runāt, viena radiniece pateica: “nu tad beidzot, citādāk jau būtu jāsāk satraukties!” – tad gan es gandrīz uzsprāgu.

    Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

Up ↑

%d bloggers like this: