Pērku laika mašīnu, der lietota, PM

– tu neko nedari. es paspēju nomazgāt un pārģērbt bērnu, vēl uztaisīt ēst, nomazgāt traukus. un ko tu dari?
– es visu šo laiku baroju Emmu. un tad pārģērbu viņu.
– viss?
– viss.

Ja es varētu ceļot laikā un atgriezties pagātnē pirms precīzi, precīzi diviem gadiem, kad biju jaunizcepta pirmdzimtā bērna mamma, vienīgais, ko es sev teiktu ir – baudi! Un atpūties, nesteidzies, jo nekad, nekad dzīve vairs neslīdēs garām tik lēnīgi un maigi kā tagad. Nekad, nekad vairs nebūs tāda sapņoju-ar-acīm-vaļā ikdiena kā ar vienu vienīgu bērnu. Jā, arī tagad es nemāku zīdaiņus, taču pavisam droši varu teikt – pagātnes-es, tu iespringsti daudz par daudz!

Emmai nu ir trīs+ nedēļas, Austris (precīzāk – vecāki) ir nebeidzamā reslinga mačā ar divgadnieka krīzēm, un es? Es esmu iestrēgusi mūžīgā dzinēja darbinātā saspringumā, centies-izplānot-piecus-soļus-uz-priekšu vāveres ritenī (jo ar bērniem, kā zināms, to nav iespējams izdarīt).

Šoreiz, ar otro bērnu es jau esmu bijusi slīpētāka. No pirmās manas meitas dzimšanas dienas esmu rekrutējusi sev palīgu armiju un ierādījusi katram savu pieveicamo mērķi. Manai mammai tika smagsvars – es un Emma pirmās divas nedēļas, vētrainu emociju un sāpju molotova kokteilis. Vīra mamma sēdēja ierakumos ar Austri. Vīrs pārprofilējās uz izlūku un darbojās dažādās nometnēs vienlaicīgi. Mans tētis parauts pirmajās rindās tagad, kad spriedze frontē ir atslābusi – viņš pāris nedēļas sedz mani, rūpējoties par pirmā bērna vajadzībām, kamēr es fokusējos uz jaunāko.

86830005Un tomēr, un tomēr man pietrūkst laika! Šķiet, agrāk es esmu to klekerējusi pa labi, pa kreisi, varbūt pat kādam aizdevusi īstermiņa kredītā, jo šobrīd ik minūte ir zelta cenā. Manu ikdienu šobrīd buldozerē divi manīgi ceļstrādnieki, piespiežot veikt kompromisus ikdienas celtniecībā, uz ko es neesmu gatava.

Piemērs – tā kā vecākais uzstāj visu pēc iespējas darīt pats, taču jaunākā vēl joprojām ēd ik pēc divām, maksimums trīs stundām, ēdienreizes un pastaigas ir varens izaicinājums. Lai saģērbtu mazu Napoleonu, ir nepieciešama pusstunda, lai paēdinātu un pārtītu vēl mazāku Žozefīni, ir nepieciešama vēl viena pusstunda. Lai nokāptu vai kā gliemezim uzrāpotu atpakaļ augšā pa kāpnēm – 10 minūtes. Pastaigai knapi atliek stunda, jo viss zīdīšanas/atraugas gaidīšanas/pārtīšanas karuselis sāksies atkal no jauna. Un tad vēl paēst! Un palasīt grāmatu simtmiljono reizi priekšā! Un vēl, un vēl, un vēl.

Es esmu atmetusi ar roku dekoratīvai kosmētikai (ko vīrs pat nepamanīja), esmu izraudzījusies sev mammas uniformu, lai maksimāli samazinātu sev paredzēto ģērbšanās laiku. Ēdienu vismaz šonedēļ sekmīgi saplānoju, gatavojot divām dienām pavisam vienkāršas maltītes. Bet kur, KUR lai es rauju vēl trūkstošās stundas diennaktī, lai pagūtu arī pagulēt, palasīt vai – absolūti man nepieciešama pamatvajadzība – parakstīt? KUR? (Šobrīd es esmu iegrābusies miega bankā, ko vakarā visticamāk nožēlošu.)

Un tā nu es pusmiega/pusnomoda/walking-dead stāvoklī izsaku savu vēlēšanos: meklēju laika mašīnu, der lietota, PM man, izvēlos pirmā! Neesmu savtīga, neesmu naiva – man tā nepieciešama ne vien, lai kārtīgi sapļaukātu pagātnes-es par destruktīvu perfekcionismu un kretīnisku iespringšanu par niekiem. Ideāls papildu bonuss būtu laika pavairošanas add-on, taču par to varam vienoties atsevišķi.

Nē, man izmisīgi vajag laika mašīnu, lai paviesotos nākotnē un, cerams, gūtu sirdsmieru – par to, kā es cerams ar visu tieku galā, kā viss iegūlies tīkamās, menedžējamās un pārredzamās sliedēs, kā, cerams, kaut kad, kaut kad līdzīgi kā šobrīd par vienu bērnu, es domāju attiecībā uz diviem, jo nu man ir trīs. Un viss laika trūkums ir vien nāvīgi muļķīga iedoma, jo nekur jau tāpat nav jāsteidzas.

 

2 thoughts on “Pērku laika mašīnu, der lietota, PM

Add yours

  1. Galvenais atceries tā ir tikai fāze, arī šo laiku pārdzīvosi. Tā kā centies atrast sevī spēku to arī izbaudīt, jo raugoties atpakaļ viss vienmēr šķiet vienkārši😃
    Varbūt vari atrast kādu kafejnīcu vai veikalu, kur mazo pabarot, lai varētu ilgāk palikt ārā. Un mēģini varbūt apvienot pasaku apskati ar puiku un mazās barošanu.. Ceru, ka tev viss sakārtoties ar zīdīšanu, lai nebūtu sajūta, ka baro visu laiku. Varbūt puikam patiktu spēlēties ar klučiem tev blakus, kamēr baro mazo. Bērniem jau bieži pietiek, ka kāds ir vienkārši blakus… (Rakstu arī sev, jo drīz arī man būs jāiesoļo jaunā grūtības pakāpē).

    Novēlu izturību tavām nervu šūniņām, kaut kā jau izdomāti, kā atrast līdzsvaru. Tu taču tikai nesen kļuvis par mammu diviem.

    (Bez bērniem tu taču arī domāji, ka esi nogurusi un ir grūti. Tas jau mūsu – cilvēku- dabā, mēs nesaprotam, ka īstenībā ir labi, kamēr nepaliek grūtāk).

    Publicējis 1 person

    1. Praksē es tieši tā arī cenšos darīt – grāmata paralēli zīdīšanai, dziesmiņas trijatā utt. :) Un jā, tieši kā Tu saki, es it kā zinu, ka tā ir fāze, bet nekad jau nevar zināt, cik ilgi tā fāze ilgs un vai nekļūs (un gan jau kļūs) grūtāk :D paldies par iedrošinošajiem vārdiem un veiksmi, izturību un pacietību Tev nākamajā grūtības pakāpē❤️

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

Up ↑

%d bloggers like this: