Piedod man, mans otrais bērns!

Man piektdien jādodas pie ārsta.
– Mhm. Pag, kāpēc?
– Nu kā kāpēc?! Ultrasonogrāfija taču, pirmā trimestra skrīnings.
– Ā. *pauze* Ko? Kāds skrīnings?
– Nu bēbītim, TAČU.
– Kādam bēbītim? Man likās, ka tu vienkārši esi palikusi resna.
*
uzsprāgstu ar supernovas spēku*

Gluži kā gaidot Austri, arī šobrīd mana vīra top most insensitive joks ir Kā? Vai tad tu esi stāvoklī? un Swim away whale, swim away, lai gan tagad ar saviem 59 kg īsti nepiekrītu, ka kaut mazliet savās aprisēs atgādinu vali. Šī ir mana trešā grūtniecība, bet pirmā ar 24/7 asistentu jeb topošo vecāko brāli. Un, teiksim tā, šī grūtniecība (kā, protams, pilnīgi visas citas) ir pilnīgi citāda nekā iepriekšējās.

Pirmkārt, iepriekš pirmais trimestris man iespiedies atmiņā ar izteiktiem uztraukumiem un stresā sagrauztiem nagiem. Vai tiešām viss ir kārtībā? Ka tikai kāds nenoskauž. Oh god, vai es visu daru pareizi? Vai man labāk ēst šādus vai šitādus grūtnieču vitamīnus? Kā tur bija ar lasi un aknām? Un tamlīdzīgs haotisku neirotisku domu jūklis paralizēja manu prātu iepriekšējās divas reizes, taču tagad – tam vienkārši nav laika. Es negribu atņemt sevi puikam, kas dzīvo jau šajā pasaulē un sprāgst no ziņkāres apgūt to, tādēļ viss stress pārtop pozitīvā enerģijā, meklējot kopīgas izklaides iespējas vietās, kur nav daudz puņķainu cilvēku vai kāpņu, laikā, ko neaizņem darbs vai mācības.

Otrkārt, es neslēpjos. Austri un savu grūtniecību no lielākās daļas paziņu (un pat radu) es veiksmīgi noslēpu līdz pat uzvarai. Es gribēju egoistiski izbaudīt savu svētlaimi, savu briestošo būtību, nedaloties ne ar vienu. Tagad? Hmm, let’s see – mana daudzcietušā vēderprese padevās jau pirmajā mēnesī, ar Dženetas Džeksones tēloto kaunu momentā atklājoties visai pasaulei. Klausot savam ķermenim, es visu tveru vieglāk. Es esmu stāvoklī lai tur vai kas un I’m gonna have fun with it. Gluži kā jau citas, pieredzējušākas sievietes pirms manis ir jau rakstījušas – es makšķerēju pozitīvās emocijas, daloties savā priekā ar tiem, ar ko vēlos, un nelaižu gružus, gaudas un negācijas sev ne tuvumā.

002390500007.jpgTreškārt, ir afigenna grūtāk. Pirmā trimestra nogurums un periodiskais nelabums kombinācijā ar bērnu, kas vēl neaptver mamma grib mazliet atpūsties konceptu, lekcijām, uz kurām jādodas nīstajā 15. trolejbusā, kur itin kā uz burvju mājienu ikkatrā braucienā uzrodas vai nu īpaši smeldzīgi smakojoši bezpajumtnieki, vai neadekvāti dzērāji, kas līgojas un ripinās pa grīdu, un darbu (kur thank god vismaz ir plus mīnus miers) – nope tas nebūt nav viegli. Mana laime ir vīrs, kas pagādā čipšu paku (jā, es ēdu čipšus), kad pagadījusies īpaši kaitinoša diena, un kas naktī teleportējas uz blakus istabu, ja puikam ko vajag, vai arī man traucē viņa krākšana. Alelujah!

Un visbeidzot – lielākā atšķirība ir, ka es nevēlos, lai laiks tā kustu, es nevēlos, lai momentā ir septembris un esmu oficiāli kļuvusi par divu bērnu mammu – nē, I wanna take my sweet time with this. Visticamāk šis ir mūsu pēdējais bērns (šī ir mūsu oficiālā nostāja šobrīd), un Austris vēl ir mazs. Katru dienu nāk klāt kāds debešķīgs jauns niķis vai kāds sengaidīts vārds, es baudu nosacīti lēno dzīves tempu, kas jau tā šķiet uzņēmis velnišķīgus apgriezienus.

Un es totāli priecājos par to, ka esmu stāvoklī. Būt stāvoklī ir awesome! Es velku ērtas lietas un tuntulējos bez sirdsapziņas pārmetumiem par izskatu, muļķīgi smaidu un daydream-oju, apzinoties, ka ne puse no tā nepiepildīsies tādā formātā, kā esmu to iztēlojusies, esmu neciešami iracionāla un bez liekām pārdomām noveļu visu uz garastāvokļa pārmaiņām. Kad vēl ir tāda brīvība!

Tādēļ – piedod man, mans otrais bērns! Es tevi ļoti gaidu, es – un mēs visi trīs – tevi ārkārtīgi mīlam, bet jau tagad tev nākas baudīt otrā bērna privilēģijas un postu. Tev būs neapskaužama dzīve ar šo baru – brāli, kas peridoiski būs jāgāž no Viņa Austrības troņa, tēvu, kas paziņos, ka ar tik mazu sīkaliņu es nemāku spēlēties, un mammu, kas vēl joprojām cīnīsies ar savu ego un mācīsies būt mamma no jauna. Piedod, bet gan jau būs labi. Ça ira!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

Up ↑

%d bloggers like this: