Viegli uzliesmojošs: neturēt uguns tuvumā

– Kur ir fēns?
– Vai nav, kur parasti? Tad es būšu aizmirsusi to nolikt vietā, gatavojoties doties uz darbu. Paskaties lielajā istabā, plauktā.
– Nav!
– Nu jābūt.
– Nav! Nekas mūsu mājās nestāv tur, kur tam jāstāv. Haoss! *turpina bubināt*
– Nu es neko nesaprotu. Tiešām guļamistabā, plauktā, kur parasti liekam, nebija?
– Ok, re, ir plauktā. Bet fēns ir ielikts tajā somiņā. Es neredzēju. Bet, re, ir.
– *uzsprāgst*

Mani vienmēr apstulbina uzraksti uz bērnu apģērba (tie sastopami arī uz krūšturiem) Flammable material: keep away from fire. It kā labs zīmols, patīkams audums – bet, kā redzams, ne tas drošākais. Un tad es šķetinu domu pavedienu tālāk – nu doooh, es savu puiku (un savas krūtis) tuvu atklātai liesmai neturēšu jebkurā gadījumā – tad kādēļ šāda piesardzība? Jo gadās?

Šādus brīdinājums drīzāk būtu jākabina citur. Pāra kopdzīve ar bērnu ir tāds slēpti viegli uzliesmojošs zīdaiņa krekliņš, ko neuzmanīgajiem nēsātājiem bieži vien pavisam netīšām sāk piebāzt pa tuvu sveces guntiņai vai kamīna liesmai, kur kāds pūlējies sasildīt savas aukstās kājas.

Un čušš uzliesmo – vai ar jaunu sparu uzkurbulējas vēl gruzdošās oglītes. Un, lai gan melnā tērptais nevaldāmais nemiera gars Johnny Cash lipīgā kantrīmūzikas ritmiņā svilpo pavisam vieglprātīgu meldiju par mīlestību, kas pielīdzināma svelošam uguns riņķim, realitāte daudz labāk atbilst patiesajai ring of fire nozīmei – tā ir seismiski aktīva josla Klusajā okeānā, kurā bieži notiek zemestrīces un vulkāna izvirdumi.

Kopdzīve (laulība vai jebkura cita forma) jau tā var būt pastāvīga laipošana starp potenciāli bīstamām zonām un izvairīšanās no dedzinoši karstas lavas šļūdoņiem, gaidot, kad tie aprims, sacietēs un vairs nespēs apsvilināt tev matus, taču – enter child – un viss pēkšņi pāriet nākamajā līmenī.

Tev jārod sevī piromāna šķautne, jo tava ikdiena nu ietvers žonglēšanu ar ugunsvālītēm un liesmojošu zobenu rīšanu. Labi, pārspīlēju. Taču pēkšņi nogurums, pelēcīgums aiz loga, bērna čīksti, lai gan tu visu dienu viņu mīļo un nēsā rociņās, jo tu saproti, ka nāk zobi un ak dievs tie zobi nāks mūžīgi, tas viss sasummējas un iepriekš ne tik sensitīvas tēmas kļūst pavisam vārīgas. Abiem. Kāds ielicis netīru karoti krējumā – un nu tas vairs nav ēdams. Ir jādodas ciemos, taču kāds lasa grāmatu un nepalīdz kārtoties, kā rezultātā nav ieliktas zeķes, un viss atkal ir slikti. Pārāk spēcīgas smaržas, kas nenormāli šķebina. Vakars, kad kāds nav pateicis, cikos būs mājās, un visi plāni izšķīst.

002058180035.jpgSīkumi. Sīkumi. Sīkumi. Sīkumi, kam citkārt nekad nav pievērsta uzmanība, jo abi bijuši gana izgulējušies, gana paēduši un gana izmīlējušies. Sīkumi, kas krājas tev uz skausta viens pēc otra, spiežot tevi izliekt kupri, spiežot tevi zemāk un zemāk, nesniedzot ne mirkli atelpai un iespējai pakāpt malā, lai apjēgtu – nothing of this really matters.

– Labi, man ir jāiet uz šo pusi. Tiekamies tad pēc divām stundām.
– Labi.
* abi stāv. mīņājas kā tīņi, kas nekad nav skūpstījušies. strīds norimis, bet kurš spers pirmo soli un mīļi atvadīsies, sniedzot buču? *

Es esmu kopā ar cilvēku, kas mani ciena. Mēs esam līdzvērtīgi. Abi dalām mājasdarbus. Abi dodamies uz darbu – labi, es uz pusslodzi. Un abi, abi reizi pa reizei panākam soli pretī, kad otrs ir nogrēkojies. Iepriekš aprakstītajā flashbackā es pirms tam biju neganti sakliegusi gan uz vīru, gan dēlu, taču atvadoties vīrs bija tas, kas paliecās uz priekšu un izvilka balto karogu, kaut gan tas nebūt nav viegli.

 

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

Up ↑

%d bloggers like this: