Good cop/bad cop

– Paņem mazo minku. Man bail. Es nevarēšu viņu noturēt. – Nē, es vienmēr viņu turu uz potēm. Un viņš pēc tam ir apvainojies uz mani. – Bet es viņu nevaru tik spēcīgi noturēt, lai viņš neizkustētos, kamēr māsiņa dur. – Bet es negribu būt tas sliktais...

Pati vainīga!

LOLnauWerc, jo kādreiz par savu dirsu ir jāparūpējas pašiem. pasaulē un valstī ir daudz nopietnākas problēmas kā tavi 1-2 gadi līdz bd.* * atbilde no kādas sku_dra.

Tajā kokā būtu ērti uzrāpties

Ielieku Austri mazo knariņu šūpolēs. Sēž kā sēne un kūļā kājas. – Tev ērti? Labi. Šķelmīgs smīns no vienas auss līdz otrai. Pastiepjas roka ar noteikti nostieptu vidējo pirkstu, kas rāda uz blakus esošajām, lielo bērnu šūpolēm. Mammai arī jāšūpojas. – Sarunāts. Es arī!

Mans būs mans jeb FIN zīdīšanai

– Nu, minci, piens! – *astoņkāja cienīga izlocīšanās no guļus pozīcijas manās rokās atpakaļ sēdus* – Piens! Am-am! Negribi? – *joprojām spītīgi sēdus, puiks apliek rokas man ap kaklu cieši, cieši un piekļauj vaigu manējam*

Nu, saņemies!

– Tās neizturamās bailes no atgriešanās darbā, no augstskolas, no visa ir mani iedzinušas stūrī, un es vairs neguļu naktīs. Es sarunāju vizīti pie psihologa. – Kāpēc uzreiz pie psihologa? Kāpēc Tu nevari vienkārši saņemties? Visi mūsu ģimenē vienmēr ir saņēmušies. Nu, saņemies!

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes

*plkst. 01.34. kārtējā nakts, kad bezgalīgām stundām ilgi cīnos ar piķa melno tumsu un sevi. un zaudēju. - Kas ar tevi noticis?  - Nekas. Es tikai nevaru aizmigt. Atkal. - Kā tu jūties? - Bēdīgi. - Es domāju vispārīgi.  - Bēdīgi. Un man ir bail.

Vai es viņu jau mīlu?

Nekad neesmu ticējusi mītam par iemīlēšanos no pirmā acu skata. Bulls*it. Jā, var būt acumirklīgas signālraķetes un strāva pār mugurkalu, eksplozīva reakcija uz otra cilvēka caururbjošo skatienu, pieskārienu, bet nekā vairāk. Pat savu vīru, ko mīlu to the moon and back, vairākus gadus nevērtēju citādi kā līdzās pastāvošu dvēseli kopīgā draugu lokā. Savukārt es viņam sākotnēji esot izraisījusi bezmaz šķebīgu dūšu. Nudien romantiski.

Negribu un nevaru

- Pūk, Tu vari, lūdzu, paņemt Austri? Es gribu pabeigt pusdienas. - Es negribu. - Kā negribu? Tev nav tādas opcijas. - Bet es vienkārši negribu. - Bet Tu nevari visu laiku darīt tikai to, ko gribi. - Es saprotu. Bet es negribu.

WordPress.com blogs.

Up ↑