Slodzes un spriedzes

- mēs nevaram piedāvāt jums tādu slodzi, tāpēc būs atteikums. - kādu? es pieteicos uz pilnas slodzes darbu, bet attālināti, kā bija minēts vakancē. es jau teicu, ka varu būt uz vietas 2 dienas nedēļā. - jā, bet nē. mums vajag pilnas slodzes. attālināti, jā, bet tā, ka uz vietas tomēr var būt 5 dienas.

“Arī sirds operāciju varētu veikt mājās”

Atšķirībā no citām kultūrām, Rietumu “tehnocentriskajā” pasaulē lielākais uzsvars aprūpē tiek likts uz bērna un mātes “tūlītējo fizisko veselību”, bieži vien atstājot novārtā sievieti un viņas emocionālās vajadzības. Tomēr gan bērna sagaidīšana pasaulē, gan īpaši pirmais gads ir ne vien prasti fizioloģisks process, bet izteikti emocionāla pieredze. Viss pirmais gads pēc dzemdībām ir izšķirīgs, jo šis posms paredz “fiziskus un emocionālus izaicinājumus”.

Es Raini nemīlu

- man vienmēr mācīja Ko dari, to dari pats, Lai palīga nelūdz tavs skats! un tā nu es visu daru pati. sieviete teica, pūšot un elšot, izmisīgi cenšoties viena pārnest dārza mēbeles, kas bija daudz par daudz smagu viņas spēkiem.

Bērna kopšanas karantīna

- kā jūs tur turaties?
- kā... nu nekā īpaši. ejam staigāties, darbojamies. tikai uz skoliņu puikāns neiet.
- jā, es tāpat. vairos, tas ir, vēl vairāk vairos no sabiedriskām vietām. bet citādi...

Sabiedrotie

- Tu esi mans draugs.
- Tu esi mans draugs.
- Un vēl tu esi pirāts. Tu māki vārīt pirātu zupu. Emma un tētis arī ir pirāts.

Egoisms divatā kāpināts kvadrātā

Klusi žūžina Latvijas Radio 3. Es lēnīgi pametu skatu sev apkārt – uz palodzes stāv pusizpakots iepirkumu maiss, jo laika pietika vien steidzamākajiem produktiem. Uz grīdas – neizprotama mantu kombinācija, sākot no tamborēta, bezgala nožļembāta tārpa līdz velo ķiverei, iesāktas kinētisko smilšu kūkas un rīta brokastu atliekām. Daces Bargās teiktais – “kārtot māju ar bērniem ir kā tīrīt sniegu sniegputenī” patiesību pienaglo pie sienas.

Zaudētās ilūzijas

– tā ķērkšana ir norma? ko viņa tālāk darīs? ar cirvi metīsies virsū?
– tā nav norma. un tā nav ķērkšana. jums vēl daudz ilūziju par sevi, ko zaudēt.

(Bez)jēdzīgā gatavošanās

– bet tu taču pati gribēji bērnus. nu ko tad tu gaidīji? es taču teicu, ka tas būs grūti un prasīju, vai esi tam gatava. Vai esi tam gatava. Šis jautājums ir pielādēts līdz zobiem, tas sprāgst pie pirmā glāsmainā pieskāriena. Gatava. Varbūt kādam bērna radīšana atgādina Kerola Alises bezprātīgo lēcienu truša alā. Vai arī,... Continue Reading →

WordPress.com blogs.

Up ↑